CITYnvest semināri Latvijā

CITYnvest projekta ietvaros Latvijā tika organizēti divi semināri: pirmais seminārs notika 2016. gada februārī un otrais, papildu seminārs, — 2017. gada maijā. Pirmā semināra mērķis bija sapulcināt ieinteresētās personas, lai apspriestu, kā veicināt ēku energoefektivitātes projektu virzību tirgū. Otrajā seminārā uzmanība tika pievērsta pēdējā gada laikā paveiktajam un ieteikumiem, kas jānodod politikas lēmumu pieņēmējiem.

​Katrā mērķa valstī CITYnvest projekta ietvaros vispirms tiek pētīts energoefektivitātes tirgus raksturojums un tas, kāds atbalsts vietējām un reģionālām pašvaldībām ir vajadzīgs, lai tās attīstītu savus ilgtermiņa finansēšanas modeļus. Otrais seminārs ļāva izvērtēt, kādi uzlabojumi panākti, lai veicinātu izpratni un rosinātu pasākumus Latvijas ēku modernizācijas jomā. 

Šajā sadaļā varat iepazīties ar kopsavilkumu par atzinumiem, kas izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tā tiks pastāvīgi atjaunināta, balstoties uz pašvaldību, kuras piedalījās seminārā, un valsts ekspertu atsauksmēm.

​Kādi ir pašreizējie apstākļi?

Galvenā uzmanība Latvijā tiek pievērsta dzīvojamo namu sektora un īpaši daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Daudzdzīvokļu ēkas ievērojami dominē dzīvojamo namu sektorā.
Lielākajai daļai daudzdzīvokļu ēku Latvijā īpašumtiesības ir jauktas (59 %), taču šādas ēkas ir arī privātpersonu (29,4 %), pašvaldību (4,8 %), juridisko personu un uzņēmumu (4,2 %), kā arī valsts (0,2 %) īpašumā. Šajās ēkās modernizācijas projektus ir sarežģīti īstenot, jo, lai iegūtu finansējumu un sāktu projektu, ir jāsaņem vismaz ¾ ēkas dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tāpēc Latvijā ēku renovācijas process norit ļoti lēni. Latvijas tiesību akti un banku finansēšanas noteikumi paredz, ka, lai saņemtu kredītu daudzdzīvokļu ēkas renovācijai, kolektīvais lēmums par renovāciju ir jāapstiprina vismaz 51 % īpašnieku (balsošana notiek pirms renovācijas projekta sākuma).
Latvijas iedzīvotājiem nav pārliecības, ka dzīvokļu ēku renovācija ir nepieciešama. Dzīvokļu īpašnieki neuztver ēku kopumā kā savu īpašumu, jo viņiem pieder tikai daļa no ēkas (viņu dzīvoklis), un energoefektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešama visaptveroša pieeja (ietverot arī koplietošanas daļas, piemēram, koridorus, jumtus utt.). Tāpat īpašnieki baidās no dažādiem energoefektivitātes paaugstināšanas finansēšanas modeļiem, jo viņiem ir negatīva attieksme pret kredītiem ar gariem atmaksas periodiem. Turklāt Latvijas bankas galvenokārt apstiprina aizdevumus ar 5 gadu vai īsākiem atmaksas periodiem. Dzīvokļu īpašniekiem nav arī zināšanu par renovācijas procesiem un iespējamiem tehniskajiem risinājumiem.

ALTUM
​
ALTUM ir valsts attīstības un finanšu iestāde, kas, izmantojot finanšu instrumentus, piedāvā valsts palīdzību dažādām mērķa grupām. ALTUM galvenais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās.

Nosacījumi ALTUM atbalsta saņemšanai:

1. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiekrīt renovācijai.
2. Jāveic ēku energoaudits.

ALTUM tika attīstīts kā kompetenču centrs, un pirmie projekti jau ir iesniegti. Tomēr ALTUM atzīst, ka pirmo projektu priekšlikumu kvalitāte ir ļoti zema. ALTUM piedāvā konsultācijas projektu atbalsta saņēmējiem — ēku vai dzīvokļu īpašniekiem. ALTUM apstiprina energoauditus un pārliecinās, vai projekti atbilst ES noteikumiem un Būvniecības likumam un vai tie ir rentabli. Tas nozīmē, ka ALTUM nodrošina atbalsta saņēmējiem tehnisku un finansiālu palīdzību.
Izmantojot ALTUM shēmu, ir divas ēku renovācijas finansēšanas iespējas.

1. Ēkas īpašnieks var saņemt aizdevumu tieši no ALTUM.
2. Ēkas īpašnieks saņem aizdevumu no komercbankas, bet ALTUM izsniedz garantijas.

ALTUM nodrošinātie līdzekļi ir paredzēti galvenokārt dzīvokļu īpašniekiem. Ja energopakalpojumu uzņēmumi vēlas saņemt finansējumu renovāciju veikšanai, tas jādara, izmantojot banku komerckredītus un esošās garantijas uzņēmumiem. Tomēr ALTUM apsver iespēju nākotnē sniegt finansiālu atbalstu arī energopakalpojumu uzņēmumiem.

Energopakalpojumu uzņēmumu tirgus
Latvijā enerģijas cenas regulē valsts: centralizētās siltumapgādes uzņēmumu noteiktos siltumenerģijas tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas arī izsniedz licences centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi Latvijā neeksistē reāls energopakalpojumu tirgus (kas ietver māju renovāciju). Energopakalpojumu uzņēmumu finansēšana lēnām attīstās, taču vēl nesen šo attīstību kavēja zems informētības līmenis un atbilstoša tiesiskā regulējuma trūkums.

LPS loma
LPS ir brīvprātīga Latvijas pašvaldību organizācija, un tā nevar tieši piedalīties iedzīvotāju privātīpašuma renovācijā vai sniegt jebkādas kredītu garantijas. Līdzīga situācija ir arī pašvaldībās — tās nevar piedāvāt pašvaldību kredītus, jo tām trūkst līdzekļu, un pašvaldības nevar sniegt iedzīvotajiem arī nekādas kredītu garantijas. Latvijas pieredze rāda, ka pašvaldības var atbalstīt māju renovāciju, sniedzot konsultācijas, nodrošinot energoauditu un tehnisko pieredzi. Pašvaldības var tieši renovēt to īpašumā esošos dzīvokļus, taču tā ir maza daļa no visa esošā dzīvojamā fonda. Tādējādi ne LPS, ne pašvaldības nevar finansēt renovāciju — tās var tikai konsultēt vai sniegt ieteikumus.
Plašāka informācija par pašreizējiem apstākļiem ir pieejama Priekšziņojumā un portāla Renowiki sadaļā par Latviju.

Kādi ir galvenie šķēršļi ieguldījumu ēku energoefektivitātes projektos paātrināšanai?

Ar politiku saistītie, juridiskie un strukturālie šķēršļi

1. Saskaņotas politikas un ilgtermiņa attīstības koncepcijas trūkums, kā arī pārlieku mainīgi tiesību akti būvniecības jomā.
2. Nepietiekams tehniskais atbalsts pašvaldībām un dzīvokļu īpašniekiem projektu sagatavošanā un īstenošanā. Papildu šķērslis ir tas, ka ar projekta izstrādi un projekta dokumentiem saistītās un administratīvās izmaksas netiek iekļautas attaisnotajās izmaksās, ja finansēšanā izmantoti aizdevumi.
3. Nepietiekams profesionāli apmācītu speciālistu (ēku pārvaldnieku, energoauditoru, projektētāju, būvniecības nozaru darbinieku) skaits un kvalificēta darbaspēka trūkums kavē kvalitatīvu renovācijas projektu īstenošanu.
4. Zema ēku un dzīvokļu īpašnieku informētība par priekšrocībām, kas saistītas ar ēku renovāciju. Tas mazina viņu interesi piedalīties dzīvojamo namu sektora modernizācijā.
5. Zema iedzīvotāju un banku informētība par energoefektivitātes līgumu/energopakalpojumu uzņēmumu modeli un uzticība tam.
6. Valdība vēl tikai gatavo izmaiņas tiesību aktos, kas pašvaldībām piešķir tiesības veidot “rotācijas fondus energoefektivitātes paaugstināšanai”.

Finansiālie šķēršļi

1. Pašvaldību un galīgo atbalsta saņēmēju (dzīvokļu īpašnieku) rīcībā esošo finanšu resursu trūkums. Ierobežota iespēja saņemt aizdevumus māju kā centralizētu pakalpojumu (galvenokārt siltuma un ūdens) saņēmēju uzkrāto komunālo maksājumu parādu dēļ.
2. Zema privātā sektora piedāvāto ilgtermiņa finansēšanas (līdz 20 gadiem) iespēju pieejamība. Komercbanku nevēlēšanās izsniegt kredītus renovācijai, īpaši daudzdzīvokļu ēkās. Šī nevēlēšanās ir saistīta ar prasību pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas saņemt vismaz 70 % iedzīvotāju piekrišanu. 
3. Augstas renovācijas izmaksas, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku konstrukciju un inženiertehnisko sistēmu slikto stāvokli.

Ar tirgu saistītie šķēršļi

1. Pilnīgi attīstīta energopakalpojumu uzņēmumu tirgus trūkums.  
2. Projektu vidējais apjoms ir pārāk mazs, lai piesaistītu ārvalstu energopakalpojumu uzņēmumus.
3. Pašreizējās zemās enerģijas cenas rada zemu ienākumu no ieguldījumiem energoefektivitātes jomā. Tāpēc pašlaik nav iespējams īss ieguldījumu energoefektivitātes jomā atmaksāšanās laiks.       

Valstij specifiski norāžu materiāli un atsauces projekti

Galvenais norāžu dokuments renovācijas jomā ir Ministru kabineta noteikumi par atbalsta saņemšanu no ES fondiem (sk. Ekonomikas ministrijas un ALTUM tīmekļa vietni un jaunumus tiesību aktu jomā). Arī ALTUM ir sagatavojusi dažas instrukcijas un metodiskos līdzekļus māju modernizācijai, kas ir pieejami organizācijas oficiālajā tīmekļa vietnē.
Rīgas enerģētikas aģentūra ir nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot “pašvaldības rotācijas fondu energoefektivitātes paaugstināšanai”, taču darbs pie tiesību aktiem joprojām turpinās. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu šāda fonda izveide ir atļauta, taču īstenošanai nepieciešamie dokumenti vēl tiek izstrādāti.

• Rodiet finansējumu tehniskajam atbalstam, lai izstrādātu savu projektu:

​Viens no Latvijā identificētajiem šķēršļiem ir nepietiekams tehniskais atbalsts renovācijas projektu sagatavošanai. Eiropas Savienība piedāvā virkni atbalsta pasākumu, kurus varētu izmantot šādā gadījumā. Plašāka informācija ir pieejama CITYnvest tīmekļa vietnes bieži uzdoto jautājumu sadaļā.

• ​Rodiet veidus, kā pārvarēt atbilstoša energopakalpojumu tirgus trūkumu savā reģionāJa nav uzticības energoefektivitātes

līgumu/energopakalpojumu uzņēmumu modeļiem un energopakalpojumu tirgus nav pilnībā attīstīts, izvērtējiet atsevišķa darbuzņēmēja izvēles modeli. Piemēri pieejami CITYnvest tīmekļa vietnē praktiskos ieteikumos par šķēršļu pārvarēšanu.

• Rodiet veidus, kā atrisināt jautājumu par nepietiekamu profesionāli apmācītu speciālistu skaitu

​Iespējams, izvērtējama tādu specializētu struktūru (programmu īstenošanas struktūrvienību) attīstīšana vietējās un reģionālās pašvaldībās, kas pieņems darbā kvalificētus projektu izstrādātājus ar atbilstošām zināšanām par finansēšanas instrumentiem un ēku renovāciju. Šādi speciālisti ir jāsagatavo tehniskās universitātēs — tikai cilvēki ar vērā ņemamu pieredzi var garantēt labu veikto darbu kvalitāti.
Iepazīstieties ar sabiedrības “Energies Posit’if” piemēru — tā darbojas kā integrētu pakalpojumu sniedzēja, daudzģimeņu dzīvojamo ēku īpašniekiem piedāvājot tehnisko projektēšanu, projektu īstenošanu un darbu vadību, kā arī finansēšanas un apdrošināšanas pakalpojumus.
Šo šķērsli pārvarēt var palīdzēt arī renovācijas projektiem paredzētu standartu izstrāde jūsu uzņēmējdarbības modeļa ietvaros. Sk. projekta “SUNShINE” piemēru.

• Rodiet veidus, kā apvienot ieguldījumus, lai padarītu tos pievilcīgākus ārvalstu ieguldītājiem

​​Renovācijas projektu apvienošana var ievērojami samazināt darījumu izmaksas un padarīt projektu rentablu.
Sk. sadaļu “How to efficiently bundle buildings?” (Kā efektīvi apvienot ēkas?) CITYnvest tīmekļa vietnes bieži uzdoto jautājumu sadaļā.
Skatiet metodiskos līdzekļus par to, kā izveidot vienas pieturas aģentūru dažādu ēku, kas atrodas dažādās pašvaldībās, apvienošanai atbilstoši “RenoWatt” modelim.

• Pārvariet zema ienākuma no ieguldījumiem problēmu, izvērtējot papildu dotācijas kā finanšu instrumentus

​Lai uzzinātu vairāk par iespējamo papildu finansējumu, sk. CITYnvest tīmekļa vietnes bieži uzdoto jautājumu sadaļu par Eiropas atbalstu. Tāpat CITYnvest tīmekļa vietnē praktiskajos ieteikumos par šķēršļu pārvarēšanu varat skatīt piemērus projektiem, kuros kā finanšu instrumenti tiek izmantotas dotācijas.

• Iesaistieties citās iniciatīvās, kas var sniegt jums atbalstu ar pieredzi ēku modernizācijā

1. ​Ieguldījumu ilgtspējīgā enerģētikā forumi
2. Latvijas-Baltijas Energoefektivitātes fonds
3. Latvijas Energoefektivitātes asociācija
4. Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs
5. Rīgas enerģētikas aģentūra
6. Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome​

Saņemiet secīgus ieteikumus par veicamajiem pasākumiem no CITYnvest

Īstenojiet dažādos pasākumus un izveidojiet savu vietēju finansēšanas modeli energoefektīvām renovācijām.

Valsts ieteikumi

Latvijas pašvaldības un eksperti aicina izstrādāt valsts mēroga informatīvu kampaņu, lai uzrunātu iedzīvotājus un pārliecinātu viņus par nepieciešamību veikt ēku renovāciju, kas palīdzētu paātrināt ieguldījumus energoefektīvā modernizācijā.
Labu, uzticības pilnu attiecību veidošana starp pašvaldībām, privāto sektoru (īpaši komercbankām), mājokļu uzturēšanas uzņēmumiem un kvalificētiem būvniecības nozares darbiniekiem ir būtiska, lai veicinātu finansējuma saņemšanu energoefektīvām renovācijām. 
Vietējā mērogā izteikts aicinājums veidot kompetenču centrus, kas sniegtu atbalstu renovācijas projektu sagatavošanā un veicinātu līdzekļu ieguldīšanu energoefektīvā modernizācijā.