CITYnvest projekta ietvaros Latvijā tika organizēti divi semināri: pirmais seminārs [1] notika 2016. gada februārī un otrais, papildu seminārs [2], — 2017. gada maijā. Pirmā semināra mērķis bija sapulcināt ieinteresētās personas, lai apspriestu, kā veicināt ēku energoefektivitātes projektu virzību tirgū. Otrajā seminārā uzmanība tika pievērsta pēdējā gada laikā paveiktajam un ieteikumiem, kas jānodod politikas lēmumu pieņēmējiem.
Katrā mērķa valstī CITYnvest projekta ietvaros vispirms tiek pētīts energoefektivitātes tirgus raksturojums un tas, kāds atbalsts vietējām un reģionālām pašvaldībām ir vajadzīgs, lai tās attīstītu savus ilgtermiņa finansēšanas modeļus. Otrais seminārs ļāva izvērtēt, kādi uzlabojumi panākti, lai veicinātu izpratni un rosinātu pasākumus Latvijas ēku modernizācijas jomā.
Šajā sadaļā varat iepazīties ar kopsavilkumu par atzinumiem, kas izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību [3]. Tā tiks pastāvīgi atjaunināta, balstoties uz pašvaldību, kuras piedalījās seminārā, un valsts ekspertu atsauksmēm.
Galvenā uzmanība Latvijā tiek pievērsta dzīvojamo namu sektora un īpaši daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Daudzdzīvokļu ēkas ievērojami dominē dzīvojamo namu sektorā.
Lielākajai daļai daudzdzīvokļu ēku Latvijā īpašumtiesības ir jauktas (59 %), taču šādas ēkas ir arī privātpersonu (29,4 %), pašvaldību (4,8 %), juridisko personu un uzņēmumu (4,2 %), kā arī valsts (0,2 %) īpašumā. Šajās ēkās modernizācijas projektus ir sarežģīti īstenot, jo, lai iegūtu finansējumu un sāktu projektu, ir jāsaņem vismaz ¾ ēkas dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tāpēc Latvijā ēku renovācijas process norit ļoti lēni. Latvijas tiesību akti un banku finansēšanas noteikumi paredz, ka, lai saņemtu kredītu daudzdzīvokļu ēkas renovācijai, kolektīvais lēmums par renovāciju ir jāapstiprina vismaz 51 % īpašnieku (balsošana notiek pirms renovācijas projekta sākuma).
Latvijas iedzīvotājiem nav pārliecības, ka dzīvokļu ēku renovācija ir nepieciešama. Dzīvokļu īpašnieki neuztver ēku kopumā kā savu īpašumu, jo viņiem pieder tikai daļa no ēkas (viņu dzīvoklis), un energoefektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešama visaptveroša pieeja (ietverot arī koplietošanas daļas, piemēram, koridorus, jumtus utt.). Tāpat īpašnieki baidās no dažādiem energoefektivitātes paaugstināšanas finansēšanas modeļiem, jo viņiem ir negatīva attieksme pret kredītiem ar gariem atmaksas periodiem. Turklāt Latvijas bankas galvenokārt apstiprina aizdevumus ar 5 gadu vai īsākiem atmaksas periodiem. Dzīvokļu īpašniekiem nav arī zināšanu par renovācijas procesiem un iespējamiem tehniskajiem risinājumiem.
ALTUM
ALTUM ir valsts attīstības un finanšu iestāde, kas, izmantojot finanšu instrumentus, piedāvā valsts palīdzību dažādām mērķa grupām. ALTUM galvenais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkās.
Nosacījumi ALTUM atbalsta saņemšanai:
ALTUM tika attīstīts kā kompetenču centrs, un pirmie projekti jau ir iesniegti. Tomēr ALTUM atzīst, ka pirmo projektu priekšlikumu kvalitāte ir ļoti zema. ALTUM piedāvā konsultācijas projektu atbalsta saņēmējiem — ēku vai dzīvokļu īpašniekiem. ALTUM apstiprina energoauditus un pārliecinās, vai projekti atbilst ES noteikumiem un Būvniecības likumam un vai tie ir rentabli. Tas nozīmē, ka ALTUM nodrošina atbalsta saņēmējiem tehnisku un finansiālu palīdzību.
Izmantojot ALTUM shēmu, ir divas ēku renovācijas finansēšanas iespējas.
ALTUM nodrošinātie līdzekļi ir paredzēti galvenokārt dzīvokļu īpašniekiem. Ja energopakalpojumu uzņēmumi vēlas saņemt finansējumu renovāciju veikšanai, tas jādara, izmantojot banku komerckredītus un esošās garantijas uzņēmumiem. Tomēr ALTUM apsver iespēju nākotnē sniegt finansiālu atbalstu arī energopakalpojumu uzņēmumiem.
Energopakalpojumu uzņēmumu tirgus
Latvijā enerģijas cenas regulē valsts: centralizētās siltumapgādes uzņēmumu noteiktos siltumenerģijas tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas arī izsniedz licences centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi Latvijā neeksistē reāls energopakalpojumu tirgus (kas ietver māju renovāciju). Energopakalpojumu uzņēmumu finansēšana lēnām attīstās, taču vēl nesen šo attīstību kavēja zems informētības līmenis un atbilstoša tiesiskā regulējuma trūkums.
LPS loma
LPS ir brīvprātīga Latvijas pašvaldību organizācija, un tā nevar tieši piedalīties iedzīvotāju privātīpašuma renovācijā vai sniegt jebkādas kredītu garantijas. Līdzīga situācija ir arī pašvaldībās — tās nevar piedāvāt pašvaldību kredītus, jo tām trūkst līdzekļu, un pašvaldības nevar sniegt iedzīvotajiem arī nekādas kredītu garantijas. Latvijas pieredze rāda, ka pašvaldības var atbalstīt māju renovāciju, sniedzot konsultācijas, nodrošinot energoauditu un tehnisko pieredzi. Pašvaldības var tieši renovēt to īpašumā esošos dzīvokļus, taču tā ir maza daļa no visa esošā dzīvojamā fonda. Tādējādi ne LPS, ne pašvaldības nevar finansēt renovāciju — tās var tikai konsultēt vai sniegt ieteikumus.
Plašāka informācija par pašreizējiem apstākļiem ir pieejama Priekšziņojumā [4] un portāla Renowiki sadaļā par Latviju. [5]
Ar politiku saistītie, juridiskie un strukturālie šķēršļi
Finansiālie šķēršļi
Ar tirgu saistītie šķēršļi
Galvenais norāžu dokuments renovācijas jomā ir Ministru kabineta noteikumi par atbalsta saņemšanu no ES fondiem (sk. Ekonomikas ministrijas un ALTUM tīmekļa vietni un jaunumus tiesību aktu jomā). Arī ALTUM ir sagatavojusi dažas instrukcijas un metodiskos līdzekļus māju modernizācijai, kas ir pieejami organizācijas oficiālajā tīmekļa vietnē.
Rīgas enerģētikas aģentūra ir nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot “pašvaldības rotācijas fondu energoefektivitātes paaugstināšanai”, taču darbs pie tiesību aktiem joprojām turpinās. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu šāda fonda izveide ir atļauta, taču īstenošanai nepieciešamie dokumenti vēl tiek izstrādāti.
Viens no Latvijā identificētajiem šķēršļiem ir nepietiekams tehniskais atbalsts renovācijas projektu sagatavošanai. Eiropas Savienība piedāvā virkni atbalsta pasākumu, kurus varētu izmantot šādā gadījumā. Plašāka informācija ir pieejama CITYnvest tīmekļa vietnes bieži uzdoto jautājumu sadaļā [6].
līgumu/energopakalpojumu uzņēmumu modeļiem un energopakalpojumu tirgus nav pilnībā attīstīts, izvērtējiet atsevišķa darbuzņēmēja izvēles modeli. Piemēri pieejami CITYnvest tīmekļa vietnē praktiskos ieteikumos par šķēršļu pārvarēšanu. [7]
Iespējams, izvērtējama tādu specializētu struktūru (programmu īstenošanas struktūrvienību) attīstīšana vietējās un reģionālās pašvaldībās, kas pieņems darbā kvalificētus projektu izstrādātājus ar atbilstošām zināšanām par finansēšanas instrumentiem un ēku renovāciju. Šādi speciālisti ir jāsagatavo tehniskās universitātēs — tikai cilvēki ar vērā ņemamu pieredzi var garantēt labu veikto darbu kvalitāti.
Iepazīstieties ar sabiedrības “Energies Posit’if [8]” piemēru — tā darbojas kā integrētu pakalpojumu sniedzēja, daudzģimeņu dzīvojamo ēku īpašniekiem piedāvājot tehnisko projektēšanu, projektu īstenošanu un darbu vadību, kā arī finansēšanas un apdrošināšanas pakalpojumus.
Šo šķērsli pārvarēt var palīdzēt arī renovācijas projektiem paredzētu standartu izstrāde jūsu uzņēmējdarbības modeļa ietvaros. Sk. projekta “SUNShINE [9]” piemēru.
Renovācijas projektu apvienošana var ievērojami samazināt darījumu izmaksas un padarīt projektu rentablu.
Sk. sadaļu “How to efficiently bundle buildings?” (Kā efektīvi apvienot ēkas?) CITYnvest tīmekļa vietnes bieži uzdoto jautājumu sadaļā [6].
Skatiet metodiskos līdzekļus par to, kā izveidot vienas pieturas aģentūru dažādu ēku, [10] kas atrodas dažādās pašvaldībās, apvienošanai atbilstoši “RenoWatt” modelim.
Lai uzzinātu vairāk par iespējamo papildu finansējumu, sk. CITYnvest tīmekļa vietnes bieži uzdoto jautājumu sadaļu [6] par Eiropas atbalstu. Tāpat CITYnvest tīmekļa vietnē praktiskajos ieteikumos par šķēršļu pārvarēšanu [7]varat skatīt piemērus projektiem, kuros kā finanšu instrumenti tiek izmantotas dotācijas.
Īstenojiet dažādos pasākumus un izveidojiet savu vietēju finansēšanas modeli energoefektīvām renovācijām.
Latvijas pašvaldības un eksperti aicina izstrādāt valsts mēroga informatīvu kampaņu, lai uzrunātu iedzīvotājus un pārliecinātu viņus par nepieciešamību veikt ēku renovāciju, kas palīdzētu paātrināt ieguldījumus energoefektīvā modernizācijā.
Labu, uzticības pilnu attiecību veidošana starp pašvaldībām, privāto sektoru (īpaši komercbankām), mājokļu uzturēšanas uzņēmumiem un kvalificētiem būvniecības nozares darbiniekiem ir būtiska, lai veicinātu finansējuma saņemšanu energoefektīvām renovācijām.
Vietējā mērogā izteikts aicinājums veidot kompetenču centrus, kas sniegtu atbalstu renovācijas projektu sagatavošanā un veicinātu līdzekļu ieguldīšanu energoefektīvā modernizācijā.
Links
[1] http://citynvest.eu/content/latvia-workshop-%E2%80%93-latvij%C4%81
[2] http://citynvest.eu/content/latvia-workshop-follow-%E2%80%93-latvij%C4%81
[3] http://www.lps.lv/lv
[4] http://citynvest.eu/content/preparatory-report-latvia
[5] http://lv.buildupon.eu/
[6] http://citynvest.eu/faq?faq_category=3
[7] http://citynvest.eu/content/citynvest-barriers-tool-0
[8] http://citynvest.eu/content/energies-posit%E2%80%99if-3
[9] http://citynvest.eu/content/sunshine-3
[10] http://citynvest.eu/sites/default/files/library-documents/20160527 RenoWatt toolkit def.pdf
[11] http://ekubirojs.lv/lv/sakums/
[12] http://www.latea.lv/en/latea/about-us/
[13] http://www.rea.riga.lv/en/
[14] http://www.ibp.lv/